Olšūnu ziedošana – augstākās cēlsirdības un cilvēciskās empātijas pierādījums

Intervija ar reproduktīvās medicīnas centra „Embrions” vadītāju dr. Gintu Treiju.

No visām ārpusķermeņa apaugļošanas procedūrām apmēram 5 % gadījumu  ir nepieciešams izmantot donoru olšūnas.

Latvijā neauglīgo pāru skaits pavisam droši ir daudz lielāks nekā to sieviešu skaits, kuras izvēlas kļūt par olšūnu donorēm.

Cilvēku sapņi, mērķi un dzīves prioritātes ir tik dažādas. Tas var būt sapnis par labu karjeru, pasaules apceļošanu, lielu māju piepilsētā, uzticamu un mīlošu dzīvesdraugu… Tomēr cilvēka sapņu sapnis jebkurā laika periodā, kamēr vien cilvēce sevi atceras, ir vēlme kļūt par vecākiem. Sapnis turēt rokās tikko piedzimušu mazuli, vērot viņa pirmos soļus, mācīt lasīt un apgūt dzīves svarīgākās vērtības ir tik cilvēcīgi, ka visi citi sapņi agrāk vai vēlāk tiek pakārtoti šī sapņa piepildījumam. Diemžēl ne visiem pāriem šis sapnis piepildās dabiski bez ārstu palīdzības.

Ar neauglības problēmām mūsdienās saskaras vismaz 11–13 % pāru. “Neauglības iemesli ir dažādi, savlaicīgi tos diagnosticējot un ārstējot, lielākai daļai pāru izdodas tikt pie saviem bērniņiem,” saka dr. Treijs. Tomēr ir situācijas, kad pat ar modernākajām neauglības ārstēšanas tehnoloģijām nav iespējams apaugļot sievietes olšūnas, jo to vienkārši vairs nav…  Visbiežāk to novēro tajos gadījumos, kad sieviete ir saņēmusi staru vai ķīmijas terapiju sakarā ar ļaundabīgu audzēju, ir izoperētas abas olnīcas vai ir iestājies priekšlaicīgs olnīcu izsīkums jeb menopauze. Reizēm olšūnas organismā ir, bet tās nenobriest un neapaugļojas kāda olnīcu ģenētiska vai funkcionāla traucējuma dēļ.

“Nākotnē ar biotehnoloģiju palīdzību varēsim panākt, lai vajadzības gadījumā olšūnas organismā izveidotu no cilmes šūnām. Pagaidām nākas samierināties ar to skaitu olšūnu, kas katrai sievietei ir atvēlēts,” stāsta dr. Treijs.

Dr. Treijs mierina, ka izmisumam nav iemesla, jo sievietēm, kurām dažādu problēmu dēļ nevar būt bērni, anonīmi un nesavtīgi spēj palīdzēt olšūnu donores.

Olšūnu rezerve

Lai saprastu šī stāsta būtību, ir jārunā par olšūnu rezervēm. Olšūnu rezerves sievietei izveidojas jau tad, kad viņa pati kā auglis attīstās savas mātes ķermenī. To skaits ir milzīgs – vairāki miljoni. Kaut arī negatavo olšūnu skaits ir ļoti liels, dabā ir iekārtots tā, ka tūlīt pēc meitenītes piedzimšanas olšūnas sāk atrezēties jeb atmirt. Meitenei sasniedzot pubertātes vecumu, abās olnīcās kopā ir palikušas „tikai” 400 000–500 000 olšūnu. Auglīgajā dzīves periodā  (no pirmās menstruācijas līdz pēdējai menopauzē) sievietei no olnīcām cikliski attīstās un izdalās aptuveni 400–500 pilnībā nobriedušas un apaugļoties spējīgas olšūnas. Diemžēl pārējās pakāpeniski atmirst un netiek izlietotas. Runājot par sievietes organismu, olnīcas ir tas orgāns, kurš no visiem orgāniem dzīves laikā vismazāk tiek izmantots racionāli – tikai 1 %, atlikušie 99 % netiek likti lietā.

Piedaloties olšūnu donoru programmā, sieviete papildu iztērē vien nieka 15–30 olšūnas, kas pēc būtības neizraisa būtiskus zaudējumus viņas dabīgajā olšūnu ciklā, – tik un tā tās būtu paredzētas bojāejai. Olšūnu ziedošana vairāk ir psiholoģisks akts.

Olšūnu ziedošana

Par olšūnu donori var kļūt jebkura sieviete, kura jūt vēlmi palīdzēt piepildīt kādas citas ģimenes sapni par mazuli. Ārsta skatījumā donorei ir jābūt fiziski, garīgi un reproduktīvi veselai vecumā no 18 līdz 35 gadiem, bez kaitīgiem ieradumiem un vēlams ar vismaz vienu pašas bērnu.

Sievietei, kura ir pieņēmusi lēmumu kļūt par olšūnu donori, ir jāsazinās un jāpiesakās vizītē pie ārsta kādā no reproduktīvās medicīnas centriem, piemēram, klīnikā “Embrions”. Sarunas laikā ārsts iepazīstinās ar procedūras etapiem, norisi un atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem. Pēc tam sekos nepieciešamie izmeklējumi, un donoru reģistrā tiks iekļauti sievietes dati – fiziskie parametri, veselības anamnēze, ģimenes anamnēze, personības īpašības un informācija par vaļaspriekiem, ja donore vēlas to izpaust.

Laiks no izmeklējumu veikšanas līdz olšūnu ziedošanas procedūrai ir dažāds – no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem, pat gadam. Tas ir atkarīgs no tā, kad topošo vecāku pāris, kam ir nepieciešama mākslīgā  apaugļošana, būs izvēlējies tieši konkrēto donori. Savas korekcijas ievieš arī menstruālais cikls, jo donores cikls ir jāsaskaņo ar tās sievietes ciklu, kurai dzemdē ir jāievieto apaugļotās olšūnas.

Donores medikamentoza stimulācija parasti sākas 2–3 menstruālā cikla dienā un ilgst vidēji 10–14 dienas. Šajā periodā noteiktā laikā ir jāveic medikamentu injekcijas un vidēji katru trešo dienu ir jāierodas klīnikā uz ultrasonogrāfiju, lai vērotu, kā aug folikuli. Kad ārsts uzskatīs, ka folikuli ir pietiekami izauguši un olšūnas ir gatavas izņemšanai, intravenozā narkozē tiek veikta folikulu punkcija un olšūnu iegūšana. Visas iegūtās olšūnas laboratorijā tiek apaugļotas ar neauglīgās sievietes partnera spermatozoīdiem un ievietotas speciālos termoskapjos, kas nodrošina ideālu vidi šūnu augšanai – identisku sievietes organismam. Pēc punkcijas donore saņem rekomendācijas par dzīvesveidu un medikamentu lietošanu, ja tādi ir nepieciešami. Pēc olšūnu ziedošanas ir nepieciešama vēl viena kontroles vizīte, kas ir nākamā menstruālā cikla 5–7 dienā.

Ja runājam par iespējamiem blakusefektiem, ar ko varētu būt saistīta procedūra, tad kā būtiskākā ir jāpiemin olnīcu hiperstimulācijas sindroms, kas var skart 1 % gadījumu. Tā izpausmes ir diskomforts vai sāpes vēdera lejasdaļā, vēdera pūšanās. Sūdzības parasti izzūd, sākoties menstruācijām, un pašsajūta atkal normalizējas.

Ja sieviete vēlas atkārtoti kļūt par donori, dr. Treijs to iesaka darīt ne biežāk kā 2–3 reizes gadā, jo olnīcām pēc stimulācijas ir jāatgriežas ierastajā ritmā. Apgalvojumi, ka olnīcu stimulācijas laikā izmantotie medikamenti ilgtermiņā paaugstina audzēju vai neauglības risku un paātrina olnīcu novecošanos, ir pretrunīgi un teorētiski varētu attiekties uz sievietēm, kas procedūru ir veikušas vairāk nekā 12 reizes. Latvijā šo procedūru donorēm neiesaka veikt vairāk par 5–6 reizēm.

„Mēs, ārsti, ļoti vēlētos, lai sievietes izmainītu attieksmi pret šo, tik īpašo, ziedošanas formu un lai pieaugtu to sieviešu skaits, kas vēlētos ziedot savas olšūnas, un tās pietiktu visiem pāriem, kas to gaida,” cerību pauž dr. Treijs. Pēc mūsu valsts likumdošanas, katra donore var palīdzēt piedzimt ne vairāk kā trim mazuļiem. Tas var notikt vienā un tajā pašā vai arī dažādās ģimenēs.

„Olšūnu ziedošana ir augstākās cēlsirdības un cilvēciskās empātijas pierādījums,” uzsver dr. Treijs.

 

c

Lasīt tālāk...

Laime palīdzēt tikt pie bērniņa

Trīs bērnu māmiņa, kurai šobrīd ir 29 gadi, jau piecas reizes ir ziedojusi savas olšūnas sievietēm, lai palīdzētu viņām tikt pie mazuļa.

„Es vēlējos, lai ģimenēm, kam ir mazāk paveicies, arī būtu bērniņš. Man bija iespēja palīdzēt, lai būtu vairāk bērniņu, kurus gaida un sagaida. Ne visi vēlas ņemt mazuli no bērnunama, sievietei tomēr gribas pašai bērnu iznēsāt un dzemdēt,” savus apsvērumus stāsta jaunā sieviete, kuras identitāte saskaņā ar likumdošanu nav atklājama, tādēļ iesaka sevi saukt par Ievu.

Arī Ievas paziņu lokā ir cilvēks, kam nebija lemts dabiskā ceļā tikt pie sava bērniņa, un tas bija vēl viens pamudinājums olšūnu ziedošanai. Galu galā, arī pašas bērni bija apliecinājums, ka Ievas olšūnas ir spēcīgas un bērni – veselīgi. Piedevām, olšūnas sievietes dzīves laikā nobriest vairāk, nekā ir nepieciešams…

Ideja kļūt par donori radās vienas dienas laikā. Nekavējoties sekoja rīcība – jau tajā pašā dienā jaunā sieviete sazinājās ar klīniku “Embrions”, vienojās par vizīti pie dr. Evas Barkānes un izmeklējumiem.

„Sākumā gan bija mazliet bail. Kā vienmēr, kad kaut ko nezini un par to kāds ir tikai stāstījis vai esi tikai lasījis,” savās pārdomās dalās Ieva. Tomēr ārsti bijuši tik sirsnīgi, ka šaubām nav bijis pamata!

„Olšūnu paņemšana notiek narkozē, un ir tik patīkami, kad pamosties un tevi sagaida silta tēja ar konfektēm! Tik jauka attieksme bija jau no paša procesa sākuma – “Embrions” ārsti ļoti pacietīgi izskaidroja, kā viss notiek, parādīja uzskatāmi procesu attēlus un arī ļoti godīgi izstāstīja gan par to, kā notiek olšūnu stimulācija, gan par to, ka dažreiz gadās negaidītas organisma reakcijas, kas nav bīstamas, taču var būt nepatīkamas. Bet man nekas tāds nebija!”

Ārsti brīdināja, ka viss nenotiek uzreiz – būs jānogaida, līdz kāds pāris izvēlēsies viņu par olšūnu donori, jo olšūnu stimulācija un olšūnu punkcija notiek tikai tad, ja izvēle ir notikusi. Un tas notika drīz – apmēram mēneša laikā. Saņēmusi zvanu, Ieva saposās atbildīgajai misijai. Vēl jo vairāk tālab, ka vairākas reizes olšūnas saņēmējas tieši viņu izraudzījās kā vēlamāko starp vairākām donorēm.

Ieva uzsver: „Es ļoti vēlējos palīdzēt!”. Vienīgās neparastās sajūtas sagādājusi olšūnu augšana. „Jā, es to jutu! Iespējams, citas sievietes nejūt, bet man nebija šaubu – tās briest!” atceras Ieva. Turklāt vēlāk viņa tieši tikpat skaidri jutusi arī savu trešo grūtniecību, un to ārsti apstiprinājuši arī sonogrāfijā.

„Kad pēc olšūnu nodošanas bija pagājis krietns laiks, dažkārt iedomājos, nez, droši vien mazulis jau aug puncī. Vēlāk spriedu, vai nebūs jau pagājis pietiekami laika, lai būtu piedzimis… Reizēm iedomājos, ka varbūt ir piedzimusi meitiņa… Tomēr nekad nedomāju kā par saviem bērniem. Sevi ieprogrammēju, ka tiem bērniem ir savi vecāki, bet man – pašai savi bērni! Ar tādu nostāju un uzstādījumu arī kļuvu par donori, un šo savu izvēli es nenožēloju nevienu mirkli. Biežāk piedomāju tikai par to, vai viss ir kārtībā, kamēr vēl šūnas aug un attīstās, taču domas vienmēr ir pozitīvas. Man pat šķiet, ka ir bijis pāris, kurš mani izvēlējās vairākas reizes, lai viņu bērni būtu līdzīgi.”

Pašas bērni pirmās olšūnu nodošanas laikā bija 3–4 gadus veci. Un viņi vēl bija tikai divi. Pavisam drīz pēc olšūnu nodošanas pieteicās trešais mazulis. Ne gluži plānots, ne arī neplānots, bet tik un tā kā liels pārsteigums un pateicība par labajiem nodomiem. „Tagad tāds jauks puika, ka ne nopriecāties!” balsī jaušams neviltots lepnums. „Un nevienu mirkli neesmu nožēlojusi, ka esmu palīdzējusi piedzimt mazulim arī citās ģimenēs!”

 

 

Lasīt tālāk...

Latvijā trūkst dzimumšūnu donoru

Viens no neauglības ārstēšanas veidiem ir ārpusdzemdes apaugļošana – lai to varētu veikt, nereti ir nepieciešamas donoru dzimumšūnas.

Mākslīgo apaugļošanu ar donora olšūnu izmanto, kad citi iespējamie risinājumi un procedūras nav palīdzējušas tikt pie bērniņa. Diemžēl daudziem pāriem donoru olšūnas nav pieejamas, jo Latvijā trūkst olšūnu donoru. Kāpēc? Skaidro reproduktīvās medicīnas centra “Embrions” speciālisti.

Par olšūnu donori var kļūt jauna sieviete, kura jūt vēlmi palīdzēt piepildīt kādas citas ģimenes sapni par mazuli. Lai kļūtu par donori, primārie priekšnosacījumi ir fiziskā, garīgā un reproduktīvā veselība, vecums un ieradumi, vēlams, lai sievietei jau būtu vismaz viens bērns. Ja sieviete ir emocionāli gatava to darīt, potenciālajai olšūnu donorei ir pārrunas ar ārstu un iepazīstināšana ar procedūras norisi, kam seko rūpīgi izmeklējumi. Tikai pēc tam sieviete saņem apstiprinājumu, ka viņa var kļūt par olšūnu donori.

Mediķi uzsver, ka Latvijā trūkst dzimumšūnu donoru, ko ārsti skaidro ar faktu, ka ir maz publiski pieejamas informācijas par olšūnu ziedošanu, nereti šī informācija ir virspusēja. Interneta vidē, kur neauglības un dzimumšūnas donoru tēma tiek ļoti plaši apspriesta, daudzi viedokļi ir nepatiesi.

Dr. Eva Barkāne, reproduktīvās medicīnas centra “Embrions” ginekoloģe endokrinoloģe: „Bieži vien interneta forumos pieejamā informācija ir neprecīza un nepilnīga, tādēļ daudzreiz sievietes, kuras gribētu spert šo cēlo soli, nobīstas. Plaši izplatīts ir viedoklis, ka visbiežāk sievietes ziedo olšūnas tikai naudas dēļ, jo par to saņem atlīdzību. Tomēr ir jāuzsver, ka šī atlīdzība kompensē izdevumus, kas rodas, kavējot darbu izmeklējumu un procedūru veikšanas laikā. Taču, uzzinot vairāk par olšūnu ziedošanas procesu, ir skaidrs, ka sievietes, kuras izvēlas to darīt, vada cita – cēla un bezgala empātiska – motivācija, jo process kopumā nav ne ātrs, ne viegls, ne pieejams katrai sievietei.”

Sievietes lietderīgi izmanto tikai 1 % no savu olšūnu rezervēm

Pretstatā vīriešiem, kas producē jaunus spermatozoīdus visu dzīvi, sievietes piedzimst ar visu savu olšūnu rezervi – aptuveni vienu miljonu olšūnu. Kaut arī negatavo olšūnu skaits ir ļoti liels, dabā ir iekārtots tā, ka tūlīt pēc meitenītes piedzimšanas olšūnas sāk atmirt. Meitenei sasniedzot pubertātes vecumu, abās olnīcās kopā ir palikušas „tikai” pusmiljons olšūnu. Auglīgajā dzīves periodā (no pirmās menstruācijas līdz menopauzei) sievietei olnīcās attīstās un izdalās aptuveni 400–500 olšūnu, pārējās diemžēl pakāpeniski atmirst un netiek izlietotas.

Olnīcas ir tas orgāns, kuru no visiem orgāniem racionāli izmantojam vismazāk  – tikai 1 %, atlikušos 99 % neizmantojam. Sieviete, kas brīvprātīgi ir piekritusi ziedot savas dzimumšūnas, šajā gadījumā papildus iztērē tikai 15–30 olšūnas, kas viņas dabīgajā olšūnu ciklā būtiskus zaudējumus neizraisa, jo tik un tā tās būtu paredzētas bojāejai.

Neauglības problēma Latvijā ir aktuāla

Pacientu pieaugošais skaits klīnikās un rinda uz valsts apmaksātajām medicīniskās apaugļošanas procedūrām liecina, ka šī problēma Latvijā ir aktuāla.

Dr. Gints Treijs, ginekologs, klīnikas “Embrions” vadītājs: „Eiropā vidēji 11–13 % pāru ir neauglīgi. Mūsu valstī nav oficiālu statistikas datu, bet varam teikt, ka ar neauglības problēmām Latvijā saskaras aptuveni katrs desmitais pāris. Pēc pieredzes, no veiktajām 500–600 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūrām gadā apmēram 5 % gadījumu ir nepieciešams izmantot donoru olšūnas.

Kā zināms, 2012. gada rudenī tika uzsākta valsts apmaksāta neauglības ārstēšanas programma, kura paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta medicīniskās apaugļošanas procedūras veikšana sievietēm līdz 37 gadu (ieskaitot) vecumam.

Dr. Eva Barkāne: „Olšūnu ziedošanā galvenais ieguvums ir apziņa, ka ir cilvēki, kuru lielākais sapnis – kļūt par vecākiem savam bērniņam – ir piepildījies, pateicoties Jums.”

Plašāka informācija par olšūnu ziedošanas procesu, zvanot pa tālruni: 67543350 vai pa e-pastu: info@embrions.lv.

 

Lasīt tālāk...
asdasdasd