Peritoneja faktora neauglība

Dzemde, olnīcas un olvadi atrodas mazajā iegurnī peritoneja dobumā. Peritoneja dobuma anatomiskie defekti vai fizioloģiska disfunkcija, ieskaitot infekcijas, saaugumus un veidojumus, var būt neauglības iemesls. Mazā iegurņa iekaisuma slimības, saaugumu slimība, kas veidojas sekundāri pēc ķirurģiskām procedūrām, endometriozes vai olnīcas cistas ruptūras var traucēt olvada kustīgumu vai pat nosprostot fimbrijas (olvada gals).

Lieli miomas mezgli un jebkuri citi veidojumi mazajā iegurnī rada traucējumus normālai peritoneja šķidruma apmaiņai un likumsakarīgi traucē normālam olšūnas satveršanas procesa mehānismam.

Periovariāli saaugumi mehāniski var traucēt normālam ovulācijas mehānismam.

  • Mazā iegurņa iekaisuma saslimšanas

Viens no biežākajiem mazā iegurņa iekaisuma saslimšanu izraisītājiem ir gonoreja un hlamīdiju infekcija. Olvadu bojājumu risks pieaug līdz ar iekaisuma recidīvu epizodēm,  respektīvi, no 34 % pēc pirmās reizes līdz 54 % pēc otrās un trešās epizodes. Iekaisuma izraisītājus diagnosticē, ņemot materiālu no dzemdes kakla izdalījumiem un nosakot specifiskas antivielas asins serumā.

Bieži pacientes neatceras akūtas mazā iegurņa iekaisuma epizodes, tomēr olvadu caurlaidības traucējumi tiek diagnosticēti histerosalpingogrāfijas (HSG) vai laparaskopijas laikā. 21 % gadījumu diagnoze tiek apstiprināta laparaskopiski.

 

  • Endometrioze

Endometrioze ir stāvoklis, kad audi, kas līdzīgi dzemdes gļotādai (endometrija stroma un dziedzeri, kuriem ir jāatrodas tikai dzemdes dobumā), ir atrodami citās ķermeņa daļās.

Endometrioze skar 10 % sieviešu reproduktīvajā vecumā (no menstruāciju sākuma līdz menopauzei). Endometrioze 26 % gadījumu ir primāras neauglības cēlonis, sekundāras – 13 % gadījumu.

Endometriozes bojājumi variē no mikroskopiskiem līdz makroskopiskiem. Klasisks endometriozes perēklis ir melni violeti pigmentēts un atrodas uz olnīcu, olvadu, urīnpūšļa un zarnu peritoneālās virsmas.

Hipotēze par minimālas un vidējas stadijas endometriozi kā neauglības cēloni joprojām ir pretrunīga. Šī hipotēze, kas apstiprina, ka minimāla un vidēja endometrioze veicina neauglību, balstās uz šādiem mehānismiem:

  • pieaug makrofāgu skaits peritoneja šķidrumā, kas veicina spermas fagocitozi;
  • samzinās spermatozoīdu pielipšanas spēja olšūnas zona pellucida;
  • pieaug citokīnu līmenis;
  • pieaug imunoglobulīnu sintēze;
  • peritoneja šķidrums embrijam kļūst toksisks;
  • samazinās dabīgo galētājšūnu (NK) aktivitāte.

Endometriozei ir saistība ar ovulācijas traucējumiem – luteālās fāzes deficītu (LPD), oligoovulāciju, lutenizētu neplīsušu folikulu (LUF).

Kaut arī viens no biežākajiem endometriozes simptomiem ir neskaidras, cikliskas sāpes vēderā, nereti endometriozes perēkļus atrod diagnostiskās laparaskopijas laikā, kas veikta sakarā ar ilgstošu neauglību.