Ovulatora faktora neauglība

Ovulācijas traucējumi ir pats biežākais sievietes neauglības cēlonis!

 

Olšūnu veidošanās sākas jau mātes ķermenī – intrauterīnas attīstības periodā pirmā trimestra beigās un turpinās līdz 28–30 grūtniecības nedēļai. Šajā laikā abās olnīcās kopā ir aptuveni 7 miljoni negatavu olšūnu, no kurām lielākā daļa apstājas pirmās meijotiskās dalīšanās stadijā. Turpmāk atrēzijas procesa rezultātā olšūnu skaits turpina samazināties un, meitenītei piedzimstot, ir tikai 2 miljoni olšūnu. Ap menarche laiku (kad sākas menstruācijas) abās olnīcās ir mazāk nekā 500 000 olšūnu. Neliela daļa no šīm olšūnām pakāpeniski nobriest reproduktīvā perioda laikā (no menarche līdz menopauzei), lielākā daļa atrezējas jeb spontāni izzūd.

Ovulatorai disfunkcijai ir raksturīga menstruālā cika regularitātes un ilguma izmaiņas. Normāla menstruālā cikla garums ir 25–35 dienas, vidēji 28 dienas.

Anovulācija var būt saistīta ar primāru un sekundāru amenoreju,  oligomenoreju.

  • Primāra amenoreja ir tad, ja menstruācijas nav sākušās līdz 16 gadu vecumam. Primāru amenoreju var izraisīt arī hronisks stress, badošanās vai nepietiekams uzturs. Primāru amenoreju novēro arī tajos gadījumos, ja ir iedzimti dzemdes, maksts vai hymen attīstības traucējumi.

 

Primāru amenoreju iedala divas grupās:

    • HIPERgonadotrops hipogonadisms

Hipergonadotrops hipogonadisms bieži ir saistīts ar gonadu attīstības traucējumiem. Tērnera sindroma gadījumā trūkst viena X hromosoma (kariotips 45, X). Šīm pacientēm novēro t. s. seksuālo infantilismu – nelielu dzemdi un atrofiskas olnīcas, bet olvadi un maksts ir normāla. Pacientiem novēro augstu FSH, LH un zemu estrogēna līmeni.

 

    • HIPOgonadotrops hipogonadisms

Primāru amenoreju novēro pacientiem ar hipotalamisku bojājumu (hipogonadotrops hipogonadisms). To cēlonis ir neadekvāta GnRH sintēze, neirotransmiteru intēzes defekts, kā arī izolēts gonadotropīnu trūkums.

  • Sekundāra amenoreja ir tad, ja regulāra menstruālā cikla gadījumā menstruācijas iztrūkst vairāk par 6 mēnešiem.

Vispirms ir jāizslēdz grūtniecība (jānosaka  HCG).

Sekundāra amenoreja ir saistīta ar olnīcu disfunkciju, kam cēlonis var būt vairogdziedzera, virsnieru vai hipofīzes funkcijas traucējumi. Viens no biežākajiem sekundāras amenorejas cēloņiem ir priekšlaicīgs olnīcu izsīkuma sindroms, kam cēlonis ir olnīcu rezervju izsīkums līdz 40 gadu vecumam.

  • Oligomenoreja (oligomenorrhea, retas menstruācijas, cikla garums > 35 dienas, 4–6 menstruācijas gadā) ir hipotalama-hipofīzes-olnīcu ass disfunkcija, kura ir visbiežākais ovulatoras disfunkcijas cēlonis, kas saistīts ar neauglību.

Oligomenorejas cēlonis var būt:

  • prolaktinoma (hipofīzes mikroadenoma, makroadenoma);
  • PCOS, šajā gadījumā var būt arī hiperandrogēnisma pazīmes – akne, hirsūtisms, pastiprināta matu izkrišana;
  • vairogdziedzera funkcijas traucējumi – tireotoksikoze, hipotireoze, Greivsa slimība;
  • hormonālās svārstības perimenopauzē;
  • intensīvas, ilgstošas fiziskās aktivitātes, sportošana;
  • ēšanas traucējumi – Anorexia nervosa, Bulimia nervosa;
  • liekais svars, aptaukošanās KMI > 29.