Faktori, kas ietekmē abu partneru auglību

  • Apkārtējās vides un darba faktori

Šodien vairs nav šaubu par to, ka reproduktīvo sistēmu būtiski  ietekmē apkārtējās vides faktori. Spermogrammu analīze, kas veikta laika periodā no 1960. līdz 1985. gadam, uzrāda spermas kvalitātes pasliktināšanos par 20 % šajā periodā, un rādītāji turpina pasliktināties.

Smagie metāli, svins, radiācija, pesticīdi, sadzīves ķīmija, kosmētiskajos līdzekļos izmantotie savienojumi, pārtikas konservanti un daudzi citi faktori  ietekmē dzimumšūnu attīstību to agrīnajās stadijās.

  • Smēķēšana, narkotiskie līdzekļi, medikamenti

Smēķēšana ietekmē gan sieviešu, gan vīriešu auglību. Eksperimentos ir pierādīts, ka vīriešiem nikotīns un tā derivāti (atvasinājumi) bloķē spermatoģenēzi, kā arī samazina sēklinieku izmērus. Sievietēm nikotīns var izmainīt dzemdes kakla epitēlija struktūru un gļotu sekrēciju, kā rezultātā tiek traucēts spermatozoīdu transports cauri dzemdes kaklam.

Marihuāna un tās metabolīts delta-9-tetrahidrokanabinols inhibē LH un FSH sekrēciju hipofīzē, kas savukārt rada ovulācijas traucējumus un luteālās fāzes traucējumus sievietēm. Vīriešiem marihuāna samazina spermas daudzumu un kvalitāti.

Heroīns un kokaīns izraisa līdzīgus efektus, kā arī veicina mazā iegurņa iekaisuma saslimšanas un palielina AIDS risku.

Hronisks alkoholisms var izraisīt ovulācijas traucējumus. Vīriešiem alkohola lietošana negatīvi ietekmē testosterona sintēzi un spermas koncentrāciju. Alkohols var mazināt potenci.

  • Fiziskās aktivitātes

Regulāras fiziskās aktivitātes ir būtiska veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Tomēr – kas par daudz, tas par skādi.  Ir zināms, ka intensīvas fiziskās slodzes rezultātā palielinās endorfīnu veidošanās, kas rada FSH un LH sintēzes traucējumus, kam seko ovulatoras disfunkcijas. Intensīva sportošana sievietēm pasliktina embrija implantāciju un palielina spontānas grūtniecības pārtraukšanas risku pirmajā trimestrī.

Vīriešiem pieaug oligozoospermijas risks, t. i., samazinās spermatozoīdu daudzums ejakulātā.

  • Pārāk zems vai pārāk liels svars

Zems svars (ķermeņa masas indeks (KMI) ≤ 19) bieži ir saistīts ar Anorexia nervosa jeb anoreksiju un Bulimia nervosa jeb bulīmiju, kas var izraisīt hipotalamisku amenoreju un sekundāru neauglību.

Sievietēm aptaukošanās (KMI ≥ 29) var veicināt hronisku anovulāciju (nav ovulācijas) un oligomenoreju (iztrūkst menstruācijas).

Vīriešiem pārāk liels vai pārāk zems svars var pasliktināt spermas kvalitātes rādītājus.

Normāls KMI ir 20–25. Ķermeņa masas aprēķināšanas formula ir: svars (kilogramos) dalīts ar augumu (metros) kvadrātā.