Grūtniecības līdzgaitnieki – hormoni

25.05.2019

Intervija ar dr. Evu Barkāni no SIA Izdevniecības “Dienas Žurnāli” rokasgrāmatas “Bērniņu gaidot” (2019)

 

Sievietes ķermenim gaidību laikā jāpaveic grūts uzdevums – tēlaini izsakoties, tam jāizprintē gatavs cilvēks 3D formātā. Tiklīdz šis cilvēks grūtniecības sākumposmā ir ērti iekārtojies uz augšanu mammas siltajā klēpī, sievietes ķermenī sākas varena hormonu “inženierija”, kas ir smalks un pietiekami komplicēts process.

Funkcijas, ko grūtniecības gaitā pilda hormoni, nav nejaušas. Tie regulē šūnu dalīšanos, dzemdes un placentas asinsvadu attīstību un asinsplūsmu, kā arī dažādus ar metabolismu saistītus procesus.

Pēc ginekoloģes endokrinoloģes domām, mazuļa ieņemšana, augšana mātes dzemdē 40 nedēļu garumā, kā arī pašas dzemdības, ir pats sarežģītākais fizioloģiskais process, ko daba radījusi.

ČAU, MAMMU! ESMU KLĀT!

Pirmajos trijos grūtniecības mēnešos sievietes ķermenis piepeši ir spiests pielāgoties jauniem spēles noteikumiem kopā ar “apakšīrnieku”, un tas neizbēgami atstāj iespaidu uz sievietes pašsajūtu, dzīves kvalitāti un darba spējām.

Hormonu līmenis sāk strauji mainīties, gatavojot ķermeni ļoti svarīgas misijas izpildei daudzu
mēnešu garumā, un reizēm tas var radīt ne īpaši patīkamas izjūtas.

Ir svarīgi apzināties, ka hormoni tavā ķermenī pilda vitāli svarīgas funkcijas un diskomforts, kas nereti nāk komplektā, patiesībā liecina par milzīgu darbu, kas tiek paveikts.

Aptuveni trīs dienas pēc apaugļošanās olšūna no olvada ieslīd dzemdes dobumā. Nākamo dažu dienu laikā, plīstot blastocistai jeb pirmsimplantācijas embrijam (angliski šo procesu apzīmē ar vārdu hatching – šķilšanās), embrijs var piestiprināties pie dzemdes sienas.

Veiksmīgas implantācijas norisei svarīga ir progesterona klātbūtne. Tas padara dzemdes iekšējo slāni piemērotu implantācijas procesam, respektīvi, pateicoties tam, grūtniecība var iestāties.

Progesterons ir galvenais hormons, kas tiek noteikts un kontrolēts pirmajās 7 – 9 grūtniecības nedēļās. Turklāt progesterons rūpējas ne vien par to, lai dzemdes muskuļi būtu atslābuši, bet arī par to, lai sievietes imūnsistēma neatgrūstu ķermenī nule ienākušo iemītnieku.

Iestājoties grūtniecībai, strauji paaugstinās tā dēvētā hCG jeb horiongonadotropīna līmenis. Tas parasti ir viens no pirmajiem rādītājiem, kas ļauj konstatēt grūtniecības iestāšanos, jo gaidību sākumposmā hCG klātbūtne urīnā un asinīs ir identificējama salīdzinoši ātri. Nereti medijos parādās informācija, ka hCG sintezē placenta, taču patiesībā šis hormons izstrādājas
embrijā, kas sāk sintezēt hCG, vēl pirms paguvis iekārtoties mātes dzemdē. Turklāt savā veidā tas darbojas kā pirmsimplantācijas signāls mātei, kas ziņo par savu ierašanos: “Hei! Esmu klāt. Gatavojies!” Saņemot šādu signālu, mātes olnīcas sāk pastiprināti izdalīt progesteronu un estrogēnu.

Pirmais trimestris līdz ar straujām hormonu līmeņa izmaiņām daudzām no mums saistās ar nepatīkamām izjūtām un diskomfortu, piemēram, nelabumu un pat vemšanu. Ar grūtniecības toksikozi saskaras vismaz 70 – 80% grūtnieču. Par laimi, krietni mazāks procents sieviešu šīs sajūtas spiestas paciest visas grūtniecības garumā.

hCG hormona klātbūtni ar mājas grūtniecības testu var noteikt jau desmit dienu pēc apaugļošanās. Normālā grūtniecībā hCG līmenis dubultojas ik pēc divām dienām. Nākamās astoņas nedēļas hCG līmenis turpina pakāpeniski pieaugt, sasniedzot maksimumu ap desmito grūtniecības nedēļu. Ir zināma līdzība starp hCG un vairogdziedzera hormonu TSH, kas ir arī iemesls, kāpēc grūtniecības pirmajā trimestrī novērojamas tā dēvētās hormonu šķēres – paaugstinoties hCG līmenim, pazeminās TSH rādītāji. Simptomātiski tas var izpausties kā paātrināta sirdsdarbība un svīšana, tāpēc grūtniecēm mūždien ir karsti, taču tā ir pavisam normāla fizioloģiska reakcija, un nav iemesla satraukumam.

Ne mazāk svarīgu lomu visā šajā grūtniecības inženierijas epopejā uzņēmies hormons estrogēns. Nereti tas tiek dēvēts par sievišķo hormonu, jo tam ir vistiešākais sakars ar sievišķo formu veidošanos, turklāt estrogēns pilda nozīmīgas funkcijas menstruālā cikla regulēšanā un rūpējas par sekmīgu sievietes reproduktīvās sistēmas darbību.

Grūtniecības laikā estrogēns rosina tādas grūtniecības fizioloģiskās izpausmes kā palielināts krūšu jutīgums un krūšu dziedzeru augšana. Var novērot izmaiņas ādas pigmentācijā, savukārt, ja paveicas un estrogēns izsniedz veiksmīgo kārti, var parādīties tā dēvētais grūtniecības mirdzums. Estrogēns jeb estrogēni, jo, kā izrādās, to ir veseli trīs, ietekmē arī asins plūsmu dzemdē un placentā, grūtniecības laikā paplašinot asinsvadus.

Par laktāciju jeb piena veidošanos krūtīs atbildīgais ir prolaktīns. Sākot no grūtniecības vidus, pakāpeniski sāk pieaugt šā hormona veidošanās, tāpēc ap šo laiku no krūšu dziedzeriem var parādīties gaiši izdalījumi, kas arī ir pilnīgi normāla fizioloģiska parādība. Tikmēr olnīcās izstrādājas īpašs hormons relaksīns, kas ir raksturīgs tikai sievietēm gaidībās. Tā uzdevums ir atslābināt, jo veiksmīgai grūtniecības un dzemdību norisei ir nepieciešams mīkstināt šuves starp iegurņa kauliem, saites, muskuļus, tostarp arī kāju un pēdu locītavas.

Relaksīna radīto efektu dēļ, lai izvairītos no traumām, grūtniecēm nav vēlams valkāt apavus uz augsta papēža.

KĀ APRAST AR JAUNO SITUĀCIJU?

Eva Barkāne hormonus dēvē par “pasažieriem, kas galā pieturā izkāpj no kuģa”. Pēc izkāpšanas tie dodas darīt katrs savu darbu, kas visi ir vienlīdz svarīgi. Viņa uzsver, ka “pasažieri tiek atlasīti, sadalīti un transportēti no centrālās stacijas jeb centrālās nervu sistēmas”, tāpēc teiciens, ka “viss sākas galvā”, ir ļoti pamatots.

Lai gaidību mēneši tiktu aizvadīti mierpilni, viņa iesaka atrast cilvēkus, kuriem uzticēties, lai radītu drošības sajūtu, nevis bailes. Tas palīdzēs grūtniecībai norisināties viegli, un vēlāk tā saistīsies ar patīkamām atmiņām.

Ja grūtniecības hormoni trāpījuši spēcīgāk un sajūtas nav pašas jaukākās, nevajag pret to cīnīties. Tā vietā labāk plānot savu ikdienu un aktivitātes tā, lai organisma rezerves netiktu izsmeltas uz veselības un labsajūtas rēķina. Grūtniecei ir visas tiesības būt egoistei.

Iespējams, neesi radusi pie tik zema enerģijas līmeņa, kāds nereti piemeklē grūtniecības pirmajā trimestrī, taču ar to jārēķinās un jācenšas pielāgoties jaunajai situācijai. Atpūties un izmanto iespēju pilnīgi leģitīmi paslinkot, ķeries pie grāmatām, ko jau sen esi gribējusi izlasīt, vai arī ļaujies veselīgai paslinkošanai kopā ar Netflix! Otrajā trimestrī ķermenis būs apradis ar jauno situāciju, un pamazām kļūs vieglāk.

Lai cik ļoti kaitinošas un, iespējams, dzīves ritmu bremzējošas būtu hormonu radītās izmaiņas grūtniecības laikā, tas viss notiek tādēļ, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus bērniņa augšanai un attīstībai. Ķermenim tiek doti signāli piebremzēt, apstāties, saudzēt sevi un gaidīt, jo ne velti šo dzīves posmu latviešu valodā ierasts dēvēt par gaidībām.

KO IESĀKT AR EMOCIJĀM?

Tā nu ir sanācis, ka parasti grūtniecības fiziskajiem simptomiem līdz šim ticis pievērsts vairāk uzmanības nekā gaidību emocionālajai pusei. Iespējams, tāpēc, ka emocijas nav iespējams izmērīt, nododot ikmēneša analīzes laboratorijā, lai nepieciešamības gadījumā ar uztura bagātinātāju vai hormonu preparātu palīdzību rādītājus uzlabotu.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka emocijas, ar kurām sieviete saskaras grūtniecības laikā, būtu mazāk nozīmīgas par fizioloģiskajām norisēm, jo sevišķi tāpēc, ka tās vēlāk lielā mērā var ietekmēt sievietes pāreju uz jauno mātes lomu.

Daudzi ir dzirdējuši par grūtnieču garastāvokļa svārstībām un kāri pēc konkrētiem pārtikas produktiem. Arī šīs dīvainības rodas hormonu svārstību dēļ, turklāt to intensitāte ir atkarīga no ļoti dažādiem faktoriem. Jo drošāk sieviete jūtas savā vidē, jo mazāk izpaudīsies garastāvokļa svārstības, nervozitāte un raudulīgums.

Nereti mums šķiet, ka grūtniecība būs process, kurā laimīgi baudīsim notiekošo, tomēr realitāte bieži vien izrādās pretēja. Ķermenis adaptējas kompleksām bioloģiskām norisēm, un reti kurai no mums izdodas izvairīties no domām par to, kādas pārmaiņas nesīs dzīve, kad mazulis jau būs sagaidīts.

Šajā laikā slogs uz sievietes psihoemocionālo veselību var izrādīties pārāk liels, tāpēc ideālajā variantā līdzcilvēkiem būtu jādara viss, lai topošā māmiņa justos droši ne tikai par sevi, bet arī par nākotni.

Eva Barkāne piekrīt, ka emocionālo stabilitāti grūtniecības laikā ietekmē visdažādākie faktori: mīlošas attiecības ar bērna tēvu/partneri, cieņpilnas un atbalstošas attiecības darbavietā, ārsts, kuram var pilnībā uzticēties. Izstāsti savam partnerim, kā tu jūties, vai satiecies ar draudzeni, kuras pūrā, iespējams, ir līdzīga grūtniecības pieredze ar emocionāliem kāpumiem un kritumiem.

Nekādā gadījumā neignorē savus emocionālos pārdzīvojumus un šajā pārmaiņu laikā nenoslēdzies no ārpasaules, jo apziņa, ka neesi viena, ir vislabākais līdzeklis, kā palīdzēt sev justies labāk. Iespējams, arī tavam partnerim ir iestājusies neliela panika par notiekošo, tāpēc nekautrējieties dalīties savās sajūtās, jo dalīta bēda taču ir pusbēda.

Sirdsmieram noteikti aprunājies ar savu ginekologu vai vecmāti, kas uzrauga tavu grūtniecību. Paturi prātā, ka mūsu priekšstatus par to, kādai būtu jābūt ideālai grūtniecībai, ietekmē medijos un bieži arī sociālajos tīklos redzētais, diemžēl realitātei ar to nereti nav nekāda sakara.

Mans ieteikums būtu izmantot sociālos tīklus savā labā – jau tagad atrodi savu “cilti”, kas kalpos tev kā atbalsts arī tad, kad bērniņš jau būs ieradies.